pēc pāris stundām prāmis uz stoholmu. neko nezinu, ne kur, ne kas, ne kā viss notiek, ne arī, kas brauc. jāsāk lasīt meili.
vispār ir bail no nepazīstamiem telefona nummuriem. un no zvana signāla kā tāda. tik ļoti, ka bieži nemaz neceļu. neviens nav uzmests, termiņi nav kavēti, nemēdzu būt parādā, bet tāpat bail.
un tagad bail braukt. mana komforta zona ir svēta lieta, kas mīļi attur no jebkādiem sasniegumiem jebkurā dzīves jomā.