Medical Division -

ES rūgti pasmaidu. Tajā visā laikam ir kaut kas noslēpumaini- traģisks un aizraujoši- pavedinošs, bet pats galvenais- apreibinoši- iedvesmojošs...Tas ir līdzīgs burvīgai pasakai ar skumjām beigām...Tas ir ārprātīgi romantiski un žēlabaini- pievelkoši...tajā visā pilnīgi noteikti kaut kas ir. Citādi nekas tamlīdzīgs nekad, nekur nenotiktu. Citādi nebūtu neatbildētas mīlestības...
Kuru, gan es cenšos piemānīt? es zinu, kas tas ir! Tas par ko ir sarakstīts tik daudz romānu, stāstu, drāmu un komēdiju...Tas ko ik katrs ir izjutis, bet vienmēr ir uzskatījis, ka ar viņu tas ir savādāk nekā ar citiem...Un katrs cer satriekt draugu (Un, ko tur slēpt- arī mīļotā (ās)) pasaules ar savas dzīves bēdām. Kāds no visas sirds jūt līdzi un visu saprot. Kāds smejas, pats neiedomādamies par to, ka arī viņu gaida tas pats. Bet daži vispār ir aizmirsuši cik grūti mēdz būt...Katrs izliek savas jūtas uz papīra tajos brīžos, kad to vairs nav iespējams turēt sevī iekšā...Un arī es neesmu nekāds izņēmums.
Arī man esi TU. Vienkārši "TU"bez vārda, bez rīcības, bez vārdiem, bez domām. MANIS tev nav. Nav MŪS vienam priekš otra. Ir tikai TU un tikai MAN.
Kā trakā dejā paiet mūsu dzīve nomainot cilvēku sejas un notikumus. Es nezinu kāpēc kaut kur tajā pūlī izvēlējos tevi priekš sevis. Izvēlējos un noticēju...Tā ir kļūda? Vai arī nē? Tagad tam vairs nav nozīmes. Neko neatgriest atpakaļ, bet tevi vairs nepamest. PAt ja tāda vēlēšanās manī parādās tad tikai īsos dusmu vai izmisuma mirkļos. Patiesībā viss, kas tevi var man atņemtizraisa paniskas bailes. Ik katra tāda veida doma liek skudriņām pār muguru skriet ātrāk. ES nevaru iedomāties savu dzīvi bez tevis.
Kaut gan patiesībānav ko zaudēt. Nu gandrīz...Ir palikušas atmiņas un jūtas. Nemaz jau nav tik liels zaudējums kā no malas varētu izskatīties. Bet pietiekami vērtīgs priekš neprātīgi iemīlējušās muļķītes. Es jau tā maksāju pārāk lielu cenu par mīlestību pret tevi. Maksāju ar tavu vienaldzību, kas jaucas ar nepatiku un riebumu. Kas gan varētu būt vēl dārgāka samaksa?
Es jau sen esmu pārstājusi tā dēļ satraukties un pārdzīvot. Vajadzīgāks par visu man esi TU, svarīgākas par visu ir manas jūtas pret tevi. Es dzīvoju tikai mīlot tevi...Mīlestība atgrieza mani dzīvei. Viņa iedeva spēkus un cerību. Cerību par tevi un mani. Skaistu pasaku, spokainu cerību, kura nekad nemirs. Tā ir mūžīga tā pat kā mana mīlestība...Ticība, cerība, mīlestība- visas šīs trīs kundzes ir atradušas vietu manā sirdī un izvēlējušās par savu objektu tieši tevi. Bet nebaidies. tas ne pavisam nav baisi. Protams es esmu kļuvusi ar to mazliet apsēsta, bet esmu nekaitīga. Jo, kas gan var būt brīnišķīgāks par apsēstību ar mīlestību? Es tevi pacietīgi gaidīšu. ES cerēšu, ka mēs būsim kopā. Un, lai ko tu darītu, un, lai ko tu teiktu- tu nenogalināsi manu ticību tev. ES pārdzīvošu visu! Cik, gan es jau esmu pārdzīvojusi? Tagad man nekas nav bīstams. Tu vari izdomāt pilnīgi jeb kādas cūcības, bet labāk netērē velti spēkus. Tev nav pa spēkam iznīcināt to ko tu pats neesi radījis.
Tu lūdzi likt tev mieru. Es to izdarīju. Es izdarīšu pilnīgi visu priekš tevis. Nepažēlošu pat sevi, lai tu būtu laimīgs. Tiev pietiek tikai palūgt, pavēlēt, pasaukt un es esmu tava. Tā ir vājība, bet es no viņas nekaunos, jo tā ir taisnība. Esmu samierinājusies ar savas attieksmes sīkumiem, jo ar tiem nav iespējams cīnīties tā pat kā nav iespējams cīnīties ar jūtām un izmest tevi no manas dzīves. Tu zini par šo vājību- manu mīlestību. Tu to izmanto. Spēlē uz manām jūtām, ņirgājies un pazemo. Bet kur es esmu tavā priekšā vainīga? Savā mīlestībā? Tajā, ka padevos šīm jūtām? Vai arī tajā, ka liku tev par viņām saprast? tajā, ka atklāju tev dvēseli?
Piedod man par manu mīlestību pret tevi. Viņa tak priekš tevis pilnīgi neko nenozīmē. Tev gar viņu nav pilnīgi nekādas daļas, kā arī principā gar mani arī...Mīlestība- tās ir varenas jūtas, kuras ir pieejamas tikai dažiem...Un, ja esmu tavā priekšā kaut kur vainīga- tad tikai savā patiesumā. Varbūt, ka kādreiz, kad tu būsi vientuļš un nelaimīgs, tev sagribēsies mīlestību. Un tieši tad tu atcerēsies par mani. Atcerēsies, ka bija cilvēks, kurš mīlēja tevi NESKATOTIES NE UZ KO! Atcerēsies un nožēlosi, ka tā izturējies pret mani. Bet varbūt pat sapratīsi cik nežēlīgi esi rīkojies...