vēl es par maģiju gribēju uzrakstīt. par to, kā mēs iebraucām pirmajā naktī naktī galapunktā. ārā jau bija zvaigznes un mēs pārguruši. rokas un dibeni sāpēja no spriedzes un spēka izsīkuma. es biju gatava stāties vienalga kur, ka tikai laukā no laivas un no upes. un tad kad mēs uzkapām tajā kalnā, kur pļava ar sauso tualeti, ar mazu mājiņu un šupolēm un ugunskuru, tad man uznāca žāvas un vēsums vēl turpināja drebuļus sūtīt. bet apēdu savu pirmo pusgatavo sauso zupu un sajutos kaut kā labi, iedzēru tēju un kļuva vēl labāk. un tad jau viss notika pats no sevis. un nākamajā dienā lija lietus. uzvilku savu prezervatīva lietus mēteli, kas nekautrējās man aiz kakla sūtīt lietusūdeni un saplīst pie katra zara, un sēdēju ar zosādu noklājusies. tad devāmies ceļā, kļuva siltāk, vīns sildīja, sildīja vēl viss kas skumji tikai ka pati sev varu noriebties tik ļoti, ka slikti paliek.
|