Ir piedzīvojumi, kurus glabā sevī kā kaut ko ļoti svarīgu, kā kaut ko ļoti nozīmīgu.
Tas bija Zviedrijā, kur ar savu folkloras kopu piedalījos starptautiskā festivālā. Bija klusa un vēla nakts, telpas bija tukšas un es savā nodabā baudīju silto dušu. Aiz sienas vīriešu dušā iečīkstējās durvis un drīz vien ieskanējās ūdens. Pēc kāda brīža pa vidu ūdens skaņām ieskanējās balsis: vīrietis un sievietes dziedāja. Dziedāja kaut kā senatnīgi un skaisti, dziedāja par to, ka mīlestība un dzīvība ir kā aplis, kas nekad nebeidzas...
Kopš tā laika es meklēju to melodiju, to dziesmu angļu valodā par to, ka mīlestība, par to, ka dzīve ir nepārtraukts aplis....