| Gada pēdējā diena... |
[Jan. 5th, 2008|08:52 pm] |
|
Kašķi jau no paša rīta... Vabūt slikti gulētās nakts iespaidā... Varbūt mani ietekmē tas zaļais ķēms, kas te vazājas jau kā savās mājās... Bezkaunīgs palicis... Ne tikai mani trobelē... Visi kā uz adatām dzīvo... Saldē mani nost... Tik šausmīgi auksti... Ir tak dzirdēts,ka viņu klātbūtne rada aukstuma sajūtu... Salstu jau nedēļu... Ko es esmu no tā spoguļa izlaidusi laukā... Kas viņš ir... Ko viņš no manis grib... Ko viņš grib no tiem,kas man ir apkārt... Un vienīgais cilvēks,kurš spētu palīdzēt atrast atbildi uz šiem jautājumiem tagad ir apvainojies uz mani... Par ko... Par to,ka es nezinu,kas notiek... Es tagad esmu pie visa vainīga... Nu paldies Tev par to... Tu pats biji blakus... Pats palīdzēji viņu atbrīvot... Un tagad vaino mani par to,ka Tev ir slikti... Tev kauns arī ir vai nav... Ak jā... Pareizi... Vīriešiem tak kauna nav... Viņu nebija mājās,kad Dievs kaunu dalīja... Viņiem bija futbola spēle... Tev laikam bija kas vēl svarīgāks... Pats zini,kas... Es neesmu uz Tevi dusmīga... Es jūtos vīlusies... Biju labākās domās par Tevi... Bet laikam jau esi tāds pats kā citi... Un nemaz nebozies... Visur Tu vaino tikai citus... Pats jau neko... Man nekad nav bijusi pat ne doma Tev kaut ko nodarīt... Bet Tu jau man netici... Kāda huja pēc es te vispār kaut ko rakstu... Tu tāpat to neizlasīsi... Un par kaut kādu atbildi es varu pat nesapņot... Jā... Man bija slikti... Ļoti slikti... Varbūt tāpēc,ka tas ķēms mēģināja mani no Tevis aizdzīt... Ne jau lai pasargātu mani no kaut kā... Par mani viņam viens pīpis... Viņš baidās pats par sevi... Baidās,ka Tu sapratīsi,kas viņš ir un kā tikt ar viņu galā... Es biju pārāk tuvu Tev... Pārāk Tuvu viņa sejai... Viņa būtībai un nodomiem... Bet kāda gan tam vairs nozīme... Tu jau ar mani vairs nerunā... Tu dusmojies... Varbūt pietiks muļķoties... Pirms atkal sāc ķērkt apdomā visas varbūtības un tad vaino mani par pī viņu zina ko... Pierādi man,ka es gribu Tevi nomušit... Ja to nespēj,tad muti ciet un paklausies manī... Ne tikai paklausies,bet arī sadzirdi un mēģini saprast...Pats teici,ka es viena ar to galā netikšu... Bet ja Tu turpināsi gražoties,kā mazs bērns,tad man nekas cits neatliks kā ķerties pie radikāliem līdzekļiem un pašai saviem spēkiem noskaidrot,kas ko ar mani dara... Es tikpat labi varētu teikt,ka Tu man sameti virsū visus savus nevajadzīgos sūdu un tādēl man bija tik draņķīgi... Bet es to nedarīšu... Es vēl joprojām uzticos savai iekšējai balsij... Un tā liek tev uzticēties... Tev ir tikai divas iespējas... Vai nu piebeidz mani,lai man vairs nav jāmokās, vai atmet savu stulbo lepnumu un paskaties uz visu no otras puses... No manējās... Ne tikai savējās... Nakts vidū nevarēju aizmigt... Izdomāju Tev uzrakstīt vēstuli... Uzrakstīju,bet neaizsūtīju... Šķita,ka Tu nesapratīsi... Tādēļ,ka Tu negribi saprast... Tā nu laikam Jauno gadu sagaidīšu mājās... Bez Tevis... Lai gan bija runāts kas pavisam cits... Nu gan jau kaut kā pārdzīvošu... Vispār jau pārmaiņas pēc Tu varētu atbraukt pie manis... Es tikai priecātos... Tu jau zini... Tu tāpat visu zini... Tikai izliecies par Nezinīti no Mēness... Es esmu pret tevi atklāta... Nevienu nepatiesu vārdu neesmu patikusi... Ja Tu gribi,lai es Tev izstāstu visu par sevi... Lai notiek... Bet Tev nebūs interesanti klausīties... Un te es visu to sviestu nerakstīšu... Tak što... Laimīgu Tev Jauno gadu... Centies visu uztvert ar vēsāku prātu... Iemācies būt pacietīgāks... Tas vainagosies ar panākumiem,kas Tev pat sapņos nav rādījušies... Lai arī daļu Tevis esmu paņēmusi līdzi, ar Tavu smaržu kastītē ir par maz... Man Tevis pietrūkst... BU... Nedusmojies,lūdzu uz mani... Mēģini mani saprast... Bučas Tev... Tu tomēr esi ļoti mīļš... |
|
|
