Ja jau ir jādzīvo, jo citi to grib, tad mana bezmērķīgā persona vismaz varētu noderēt tam, lai tiem cilvēkiem prieks. Diemžēl arvien biežāk iznāk otrādāk. Cilvēks, kas neko negrib ne izdarīt, ne sasniegt, ne redzēt, kam nav nekādu mērķu tālāk par dažām dienām, laikam nespēj darīt citus laimīgus. Tad nu pazūd arī pēdējais mērķis...