man riebjas otrdienas....jo tajaa dienaa mums studijas notiek vienaa eekaa. un tad tu ej pa kaapneem, un tad es izteelojos, ka neredzu tevi, un tad tu atkal izliecies, ka neredzeeji mani, un tad es nenocieshos un pagriezhos uz tavu pusi, un tad tu peekshni arii pagriezies uz manu pusi...."O, chau! Kaa iet? Tev sheit notiek lekcijas????"

Un vispaar....Mees tachu sarunaajaam!!!!!! Ka tu man neraadiisies aciis, bet es nedomaashu par tevi!...aciimredzot neviens no mums to soliijumu pildiit negrasaas.

labi,taa bija shii otrdiena. bet es jau pirmo reizi tevi atkal ieraudziiju tajaa ieprieksheejaa otrdienaa. un tad, protams, kaa stulbene pagaaju garaam, izteelojoties, ka man baigi jaaskrien, bet tu turpinaaji runaat ar saviem draugiem, it kaa nekas nebuutu noticis.
bet tu atskatiijies! nevareeji nociesties. labaak tomeer nebuutu atskatiijies...

vispaar mees vienmeer uzvedaamies kaut kaa tizli. it kaa jau nekaa, bet nekad nebija kaa ar visaam paareejaam dzuseem. man vienmeer tas patika un tracinaaja vienlaikus. un tagad tas, protams, turpinaas. tikai ieguva jaunu faazi - otrdienas faazi!

labi, ka es tomeer nepiipeeju, citaadi man naaktos pieciest tavu klaatbuutni veel aaraa pie universitaates eekas. ai, ko nu tur vairs! vienkaarshi vairs nesaskrienamies, ok? citaadi, man bezgala apnika shiis tizlaas minuushu sarunas uz teemu 'kaaietkodari'. ak jaa - bruuce. taa, protams, ir uzpleesta.