| |
[7. Dec 2011|01:25] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | julie stone - maybe | ] |
Neatceros
vai es jums teicu, bet re ku, kad es oktobrī biju Turcijas laukos - nu
tādos, kur policija uz ielas apstādina un prasa uzrādīt pasi u.c. eiropeiskas "izdarības", mēs sēdējām naktī vienā krodziņveidīgā
iestādē, kur alko protams ja pat vispār bija pieejams, tad noteikti
maksāja vairāk nekā es būtu gatava maksāt par kaut kādu versiju par Cēsu
"alu" un tā kā tāda sēdēšana bez alkohola var kļūt garlaicīga, jo īpaši
tāpēc, ja jāsēž blakus franču jaunkundzei, kura tāpat kā visi francūži
ir ļoti ..., līdz ar to grūti paciešama, un otrā pusē sēž turku jaunēklis, kurš mani paspēja uzjautrināt, bārstot tādus komplimentus kā you are like turkish delight, sugar sweet lady, very beautiful (un
to visu vienā elpas vilcienā)....Tādēļ, ka man bija garlaicīgi, es
aizgāju pie zīlnieka, vīrieša vecumā ap 35, kurš smēķēja vienu cigareti
pēc otras un reizē bija arī krodziņveidīgā
iestādījuma īpašnieks. Nu un ko viņš man pateica? Īsumā, ka es būšot
laimīga (LOL) Redz kā. Un pie šādas siltas domas es tad arī cenšos turēties
kopš tās siltās nakts kaut kur Adiyamanā, bet ja reiz tā godīgi, dažkārt
tas tik viegli nemaz nenākas. |
|
|
