..to domu galvā es notvēru.. -

Ju, jupī! esmu slima, bet nekas, tāpat došos pie savējiem aizbraukt. <- tāpat biju to plānojusi darīt un uz skou nieiet.
(:
Jā, paspēju jau ar Dinu parunāt par to,ko man vajg, lai būtu laimīga. CIk var ticēt tiko pamodušās meitenes vārdiem ,tad :
es laikam jau esmu laimīga, tikali rolbežās, kad ar manu ģimeni viss ir kārtībā!
āāā.. un kad man nav jāsatiek nevēlami cilvēki (nē, man patīk viņi arī tādi, bez daziem depresijizraisošajiem)!
esmu laimīga, kad varu darīt to kas man patīk (ģitāra, zīmēt, rakstīt utt, un būt ar sev tuvajiem - ģimeni, draugiem.. un palīdzēt kādam) man ar to pietiek laimei, ja ik pa laikam ir trakas stūlbas emocijas (;

Tātad secinu, ka esmu laimīga, pārējās lietas? Mazsvarīgi! Un tas, ko liekas, ka vēl vajadzētu līdz laimei - īstenībā ir aizstājējs kādam no iepriekš nosauktajiem punktiem.

vai tikšu uz balli? neizinu. nezinu vai pat gribu.. ?

Katrā ziņā, paldies Dievam par to, ka man ...
..paldies par pilnīgi visu, klo lmaln ir devis..
ķeru gīču un laižos uz autobusu!