Toties 7 cilvēki ieradās, neskaitot divus mājiniekus. Tā kopā sanāk 9 svinētāji. Tas ir vairāk kā puse. Pat ņemot vērā to, ka viens cilvēks lielākoties nepiedalījās, bet tomēr pa brīdim bija.
Kopumā pasākums man patika, bet tas nebija tas, ko es gribēju uz savu 30. dzimšanas dienu. Kaut kas nebija. Tas bija ļoti foršs tusiņš, bet man nav tāda sajūta, ka būtu nosvinējusi savu pusmūža krīzi.
Tomēr galvenais, ka labi pavadīju laiku. Satiku ļoti sen neredzētu cilvēku, samīļoju. Redzēju zvaigžņu lietu. Tā arī neatradu, kādam lietum tagad bija jābūt, bet 3 meteori dažu minūšu laikā neliekas sakritība. Mīļojos ar savu tauriņi vēderā. Darīju šo to vēl zvaigžņu gaismā, lieliska dāvana. Saņēmu dažas ļoti jaukas dāvaniņas. Rokassprādzes, kakla rota, smaržas, jokainas metāla figņas, ar ko taisīt trikus, kārtis un citas ļoti jaukas lietas. Divas pašceptas tortes - pie tam viena ļoti negaidīta, bet sirdi sildoša. Abas ļoti garšīgas.
Ticētu es tam, ka tas ir tā nolemts - kāda bija svinēšana, tāds būs nākamais gads - domātu, ka tiešām kļūstu veca, lai gan kopumā viss ir ļoti labi. Bet dzimšanas diena taču tomēr tikai 22. :) Jāaizšauj uz Rīgu :) Tad jau redzēs.
Es tik ļoti mīlu visus savus draugus, ka vienmēr, redzot viņus lielākā skaitā kopā, man sirds piepildās ar tumši brūnu medu, kas garšo pēc griķu medus, lakricas un smaržo nedaudz pēc piparmētrām, un, protams, griķu medus un lakricas.
Ak, cik daudzkārt vieglāk ir izpaust visu, ko es jūtu, kad es beidzot esmu saņēmusies atklāt to, kā es patiesībā to jūtu. Jo tie mani sinestētiskie tēli tiešām vismaz man pašai ir ļoti izteiksmīgi un viegli paskaidro visu.