apaljs aplis, bet kaut kada taisne veido piesari...
harmonija un miers...
bet kaut kas pluust liidzaas tai...
veel kaut kur pazib ledais smaids un apzinja, ka mainos...
kaadreizeejie principi maina nokraasu, un, iespeejams, ka norauj masku, kas jau sen bija tusheejusi to iisto seju...
vai tieshaam es speeju buut tik negeeliiga?!
varbuut man izluugties piedoshanu?
bet kaapeec gan...?
ja jau neviens nezin, tad kam prasiit piedoshanu?
labaak neuzjundiit jaunas emocijas... pasleept, pasleept... pasleept taas dzilji sevii, lai neviens neuzrok...
kam gan vajag visas taas samazgas... labaak to nezinaat...
mieriihaak gulees tas mans sapnis, ko sapnoju...