Klusums... par neiedomājamo atklātību...

15:13: Lielā/mazā bija...
bija oktobra sākums, nakts pāreja no 6. uz 7. oktobri. vēl tikko vakariņās biju ēdusi lielo kartupeļu pankūku - šķita, ka tā man nekad tik labi nav izdevusies, tik skaisti apcepusies no abām pusēm... un pēc Lielā Kristapa balvas pasniegšanas sākas "Cilvēka bērns". Skaistā latgaliešu filma, kuru biju redzējusi tikai līdz pusei ( un ne es vainīga, ka tā tas bija)! Tā arī nosēdēju līdz 2:00 naktī, skatoties un redzot to, ko nebiju redzējusi! Jā, patiešām, tur spēlēja Ušpelis, tik ne tas, ar kuru M. mani bija iepazīstinājis. nezinu, cik apzināta bija lielās pankūkas cepšana, bet noteikti tā bija sakritība, ka šai naktī man bija jāskatās un beidzot jānoskatās "Cilvēka bērns". tad rodas jautājums - kādēļ tam tā jābūt? un ko tas nozīmē, vai patiešām tā ir tikai sakritība, vai arī kāda ziņa no augšas, vai tikai manu vēlmju atspoguļojums?... un vai es vispār to vēlos? Pārāk daudz jautājumu! Rudens nav mans gadalaiks, kaut ar esmu bijusi tik laimīga...
Un šodien nopirku vienu grāmatu, kur teksts vienā lpp. ir latviski, bet otrā - latgaliski. nebiju plānojusi to pirkt, gāju uz grāmatveikalu pēc pavisam citas grāmatas un šī stāvēja tieši blakus!
Es pati sevi kacinu, es pati lieku un spiežu sev visu atcerēties!
Mans emocionālais mazohisms vēl nekur nav nozudis! bet ir sajūta, ka ne tikai es sevi moka, jo sakritību tomēr ir pārāk daudz... neko nemeklējot es spēju atrast to, ko nevajadzētu...