joprojām domas kavējas pie purva dubļiem zābakos un līdz ceļiem. neko. domājam par siltām rokām un maigu miegu. dusi man uz pleca klusi. kauties jāpārstāj. dragonoīdus neredzējām, bet priedītes apmīdījam un suns sakoda čigānu. pusdienās klāts galds ceļa vidū, vakariņās nedaudz vīna nedaudz viskija un miers virs zemes. rudens skaists.
|