sviestgabaliņš,-
lidmašīnas vēderā,- es Tev saku.
Tu klusē.
es saku vēlreiz un skaļāk, - lidmašīnas man vederā!
Tu paskaties uz mani un kā bērns izbrīnā prasi, - un ko man darīt?
es aiz pārsteiguma nezinu kur likties, bet izspļauju, - tās Tavas lidmašīnas, Tavas !!
Un Tev nav ko teikt, jo neba Tu gribēji, lai tās tur ir, nedz arī gribi nmani ar visām lidmašīnām.
Bet man viegli, es pasmaidu, paskatos uz Tevi un saku: paies laiks un Tev pietrūks manis un to lidmašīnu, kas manī.