ikreiz šeit ielogojoties es jūtu patiesu un dziļu riebumu pret sevi, jo nespēju atbildēt uz jautājumu kam es te kaut ko vispār raxtu??, cenšos meirināt sevi, ka nesirgstu ar grafomānismu, aizbildinoties ar to, ka raxtu tikai sev, neesmu nekam šeit draugs un cenšos arī neviena ieraxtus īpaši nelasīt, jo tas noved vēl pie lielāka riebuma. Vēl es nespēju pārlasīt nevienu no saviem ieraxtiem. Un vispār sievietes skaistākā rota ir klusums.//
|