(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Jun. 25., 2009 | 09:02 pm
Tādi mēs te mazliet saplosīti. Sadriskāti.
Kāds uztraucas par mātes veselību, iedzer vēl mazliet. 1-2-3-4-5-6...aliņi. Sejai pazūdot ēnā līdz ar pēdējo saulstaru viņi strīdas un cenšas iegalvot viens otram savu taisnību. Kāds kaut ko runā par principiem. Kāds kaut ko piemin par trim vārdiem. Vairs nerunā, jo katrs aizskrien savā virzienā, katram kāds seko, abi mazliet saplosīti. Sadriskāti.
Kāds stāv noliecies pār otru, mazliet trīcēdams un sažmiedzis dūres. Pār krūtīm līnijas iezīmē tumšs alus, kas lēni notek un iesūcas biksēs. Zemē kāds lamājas, labā acs piepampst. Jāskaita sekundes. Kāds piekļaujas pirmajam un mierīgā balsī čukst bezjēdzības ausī. Alus iesūcas baltā krekliņā un pleci mazliet atslābst, galva pagriežas, lai labāk sadzirdētu un sirds sit rimtāk. Viņi aiziet. Viens mazliet saplosīts. Sadriskāts.
Viņa aiz matiem velk viņu prom no sava puiša. Viņa, savukārt, valdās, lai neiespertu aizmugurē stāvošajai meitenei. Ar nagiem viņa iecērtas miesā, piekļaujoties mazliet ciešāk, lai uzvara nenāktu otrai tik viegli. Kāda uzvara? Kāds vienkārši kļūst mazliet vairāk saplosīts. Sadriskāts.
Viens sēž uz mašīnas bagāžnieka un otrs stāv pretī. Viens ir mazliet iedzēris, otrs spēlējas ar mašīnas atslēgām. Abi mazliet saplosīti. Sadriskāti. Seko skūpsts un zini, ir silti, vismaz līdz pēdējie saules stari pazūd, pametot viņus ēnā.
Pirms Tu aizbrauc - aizved mani līdz jūrai.
Kāds uztraucas par mātes veselību, iedzer vēl mazliet. 1-2-3-4-5-6...aliņi. Sejai pazūdot ēnā līdz ar pēdējo saulstaru viņi strīdas un cenšas iegalvot viens otram savu taisnību. Kāds kaut ko runā par principiem. Kāds kaut ko piemin par trim vārdiem. Vairs nerunā, jo katrs aizskrien savā virzienā, katram kāds seko, abi mazliet saplosīti. Sadriskāti.
Kāds stāv noliecies pār otru, mazliet trīcēdams un sažmiedzis dūres. Pār krūtīm līnijas iezīmē tumšs alus, kas lēni notek un iesūcas biksēs. Zemē kāds lamājas, labā acs piepampst. Jāskaita sekundes. Kāds piekļaujas pirmajam un mierīgā balsī čukst bezjēdzības ausī. Alus iesūcas baltā krekliņā un pleci mazliet atslābst, galva pagriežas, lai labāk sadzirdētu un sirds sit rimtāk. Viņi aiziet. Viens mazliet saplosīts. Sadriskāts.
Viņa aiz matiem velk viņu prom no sava puiša. Viņa, savukārt, valdās, lai neiespertu aizmugurē stāvošajai meitenei. Ar nagiem viņa iecērtas miesā, piekļaujoties mazliet ciešāk, lai uzvara nenāktu otrai tik viegli. Kāda uzvara? Kāds vienkārši kļūst mazliet vairāk saplosīts. Sadriskāts.
Viens sēž uz mašīnas bagāžnieka un otrs stāv pretī. Viens ir mazliet iedzēris, otrs spēlējas ar mašīnas atslēgām. Abi mazliet saplosīti. Sadriskāti. Seko skūpsts un zini, ir silti, vismaz līdz pēdējie saules stari pazūd, pametot viņus ēnā.
Pirms Tu aizbrauc - aizved mani līdz jūrai.