Uz Tavas plaukstas izkust no laimes... -

Kungs, ļauj man sevi aizmirst, īpaši tad, kad egoisms kliedz, plosa un ārda manu būtību, sakot, ka nekas nav svarīgāks par mani...
Ļauj no sevis aiziet man, lai atstāju vislabākās lietas un vietas citiem, kas ir mani brāļi un māsas (tātad VISIEM!!!)...
Lai nezināt, kas esmu un kas biju, pat, ja biju pasaules zvaigzne vai arī esmu nespējīga paveikt daudzas lietas...
Lai neminu, kas kādreiz būšu, bet vienkārši paļaujos uz Tavu apredzību...

Ļauj man būt kā sniega pārslai, tik daiļai un tik vieglai...
Kas no Tavas dvesmas nāk, kas ir dzimusi no Tavas dvesmas!...
Lai traucoties pār zemi salto, grūtību un problēmu pārkrauto
Spēju uz mirkli gaismā iemirdzēties...

Ļauj šai mazai nieka pārslai
Tavā Tēva delnā krist,
Izkust dievišķīgā elpā,
Tevī dzīvot, Tevī zust...

/Janīna Babre+.../