I haven't ever really found a place that I call home - [entries|archive|friends|userinfo]
time_to_pretend

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 11th, 2011|11:52 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Esmu nolēmusi laicīgi ķerties klāt prakses/darba meklēšanai, lai nebūtu pašai jāpiedzīvo emo.
Šodien pirmais solis - izmainīju savu CV, pierakstot klāt savu EVS pieredzi un nomainot savu adresi un telefonu uz Turcijas. Vēl parakņājos pa dažām karjeras lapām. Šoreiz Turcijas. Un, lai gan es gandrīz izvēmos no tā CIK ļoti man to nepatīk darīt un ar CIK negatīvām emocijām man tas viss asociējas, tomēr man šķiet, ka ir gaisma tuneļa galā, jo vismaz tajās Turcijas lapās izskatās, ka ir vairāk iespēju. Kur vien varēju sataisīju savu profilu, ieliekot savu CV un bildi (varētu būt + Turcijā). Nu vismaz kaut kāds pirmais solis ir. Labāk tā pamazām. + es ceru, ka man būs turku valodas kursi drīz, jo esmu 100% motivēta un man vajag viņu iemācīties, jo tajās pašās mājas lapās nebija tā, ka es baigi daudz ko saprastu (neskatoties uz to, ka taksisti ar kuriem parasti pēc ballītēm runāju turciski saka, ka man ir very beautiful turkish :D).
Vēl man plānā ir:
-aizrakstīt Turcijas AIESEC vai viņi man nevar palīdz par cik esmu Rīgas AIESEC biedrs
-aizrakstīt uz Latvijas konsulātu Stambulā un vēstniecību Ankarā. Varbūt viņiem ir kaut kādi kontakti ar latviešu uzņēmumiem te vai kaut kā tā
-izčekot internetā lielākās reklāmas aģentūras Stambulā un sakontaktēt ar viņām
-noteikti izčekot Turcijas mājas lapas Reckitt Benckiser, Unilever, Proctor%gambel u.c. mārketinga gigantiem
-uzbāzties visiem saviem Turcijas draugiem vai viņi gadījumā nevar man palīdzēt

Tas laikam pagaidām viss. Ja kādam ir kādi ieteikumi. Droši :D
linkpeace