|
|
|
Marts 14., 2008
21:30 - Modernie. Labdien, šeit runā nogurums:
es lasu, ko viņi raksta un es skatos, ko viņi dara, un klausos tajā, ko viņi runā. Un man gribas raudāt, jo viņi ir tik citādāki. Kā vispār tā var parakstīt, padzīvot, padomāt(!). Īsti nesparotu no kā man tā sajūta.Vai no tā, ka man skauž, vai no tā, ka man tas šķiet tik nejauki uzmocīti. Es to neuztveru, mans skatiens līdz turienei neaizvelk. Nē, nesaproti nepareizi, viss ir fantastiski! Bet reizēm man šķiet, ka tas vienkārši ir cits līmenis. Ne augstāks, ne zemāks vai kāds, bet – ne mans.Tāpēc gribas raudāt. Bet paraudāt jau ik pa laiciņam it visur sagribas.
Vēl. Ir miljōns, kas ir svarīgi priekš manis, bet tas miljōns parasti nesanāk, jo ir mazi sūdiņi, kas aizpilda visu laiku. Un tad tam, ko gribas, nepietiek laika. Stulbība.
Garastāvoklis:: phuu
Mūzika: bochum welt
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
