Domāsim abstrakti.
Nost ar masu mediju uzpūstajiem bubuļiem.
Ēdīšu sviestu. Sadegšu kaut kādā ātrumā.

Par iekšām un malām. Gribu nekaunīgi atzīties, nevis slaucīt visu pagultē. Gribu nomierināt savus olbaltumvielu receptorus.

/Mūzika dēļ sviestainās lirikas.
Šodien draudzene izteicās, ka man ir īsts mākslinieka midzenis. Viena mala apstrādājas, un tomēr loki zem acīm.

~
Turpmāk bez "gribu". Darīšu un viss. Vai arī nedarīšu, ko nevajag (Pēc maniem smadzeņu izveidotajiem nolikumiem). Vīraki sāk pelēt un es tev varētu teikt: "paldies, bet attā". Nezinu, skumjas laikam, slīcināšos skābeklī, ko nesīšu šūnām.

Noslēpšu acis piķa melnā tumsā. Laikam uznākusi "major depression", bet vispār tā jocīgi. Atceries - viņi ir visur!

Rītdiena, es tevi gaidu! Laipni lūdzu. Paldies, jums tāpat! Mēs esam unikāli... un tas vilina.