Tas jau nekas, ka es kādas dienas dzīvojos bez sava mīļotā , vienmēr blakus esošā PC ;D, jo viņš laikam uz kādu laiku vienkārši izdomāja, ka laiks atpūsties no manis, un aktīvās seriāla skatīšanās. Tad nu es, protams, šādās lietās īsta blondīne būdama, sazvanos ar savu meistaru Māri, un kompītis vakardien ar mani dodas talājā ceļā uz Dzelzavu , kas tad tur kādi vien nieka 200km. Aiznesu viņu pie viņa, un jau pēc kādām 15min sa\nemu zvanu - "Viņam taču viss ir pilnīgā kārtībā!". Un nē, es jau tad tiešām nepaliku uz pauzes nē! ;D Laikm vaina TOMĒR bija monitorā, kas loģiski palika Rīgā. Tad nu es tagad beidzot esmu atpkaļ - un pirmo reizi dzīvē man bija tas uzdevumus pašai kaut ko skatīt, darīt domāt un re - VIŅŠ IR DZĪVS!
Cik gan lielu nozīmi parasts kompītis mūsu dzīvē var sniegt ! Kā Māris teica, arī datori ir jāmīl un par tiem arī ir jārūpējas! Eh.
Cik gan lielu nozīmi parasts kompītis mūsu dzīvē var sniegt ! Kā Māris teica, arī datori ir jāmīl un par tiem arī ir jārūpējas! Eh.
Un man liekas, ka šovalar gulēt netikšu - man ir grāmata, at last! Jāsāk tik lasīt :)