| 15. Feb 2008 09:34 kārtējo reizi sajūtos besīgi atsvešinājies un atsvešināts, un svešs.
bailes, nedrošība, negribīgums, nepatika, aizkaitināmība, nepacietība - kārtējā depresija.
bet, ko es gribēju pateikt - visa labā pamatā tomēr ir vecā, klišejiskā sevis mīlēšana.
riebīgi, protams, ka, lai vērstos pie citiem cilvēkiem nesavtīgā labestībā, ir jābūt pārblīvētam ar mīlestību un laimīgumu tā, ka pa acīm nāk ārā, bet fakts tas ir.
un visi tie, kam tā laimīguma nav tādā pārbagātībā, tiecas tikai pie tiem, kas ir tādi paši kā viņi.
pie citādajiem spēj tiekties tikai pārlaimīgie, un tikai reti pārlaimīgie pie tiem tiecas nesavtīgi.
tad ko es gribēju pateikt? ir doma    |
