|
|
|
Maijs 10., 2008
18:47
zēni mani pie skolas šorīt sagaidīja ar sarkanām tulpēm, samulsuši, nedaudz piesarkuši un ļoti sirsnīgi, pasniedza man ziediņus un ātri pamuka. viena meitene (pati dullākā) uzdāvāja smaržīgu rozi, pa kluso, tā lai es neredzu, bija nolikusi uz galda. lai arī kā mums visiem kopā iet un neiet- es viņus patiešām mīlu, savus mazos draišķus.
toties tagad man pienāk divdomīgas īsziņas, no vīrieša, no kura es to nekad negaidīju. es pat nedomāju, ka viņš uz mani kādreiz ir paskatījies kā uz sievieti. laikam tomēr ir labi, ka nekad nevar zināt, kas notiek citu cilvēku galvās.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
