Nāk tādas žāvas virsū kā Aphex Twina Windowclicker’ā. Nepārprotams miega un varbūt atpūtas kā tādas trūkums organismā. Gribētos tā laiski iegulties škādā šūpuļtīklā un, vērojot bērnu spēlēšanos ar kaut kādu bumbu, uzvilkt kādus 3 dūmus kāša. Pārlasīt tos burvīgos RL rakstus par Alžīriju (kas manā apziņā pamazām sāk ieņemt Atlantīdas vietu).
Tā iet, kad visa dzīve (nu labi, visa vasara) paiet sapnīšos par skaistumu, krutāku kompi, satricinošajiem pusapģērbtajiem sieviešu stāviem ielās, dzeršanu jūras krastā, dziedāšanu jūras krastā, zobošanos jūras krastā.
Ar nepacietību gaidu 6dienu, kad varēšu izārprātoties Šturmā pie Deutch Nepal un vecā labā Knābīša & Klepera. Dievinu to narkotisko gaisotni. Veco labo aizmiršanos.