|
|
|
Maijs 8., 2008
17:47
vispārēja "mobilizācija"- šorīt esmu drusku nokavējusies uz darbu (Maratons sagāza haosu, vajadzēja savākt), braucu autobusā, zvana telefons, kad paceļu, tajā skumja balstiņa: "skolotāj, jūs vēl ilgi? mēs jūs gaidām...", jauki tie mani jaunieši, ceru, ka man pietiks pacietības viņus līdz 9. klasei aizvadīt...
bet vispār manā galvā migla, nepavisam nesaprotu, kas notiek. Maijele teica, ka man beidzot vajadzētu stabilu "otru pusi" ieviest, es gan nedomāju, ka tas atrisinātu manas galvas problēmas. es vispār neesmu no tiem, kas savas problēmas risina, es vienmēr gaidu, ka tās atrisināsies pašas no sevis. šoreiz tā pagrūtāk, jo problēma nav nodefinēta, tomēr tā pastāv. iespējams, ka man vajag brīvdienas, tādas, kur es tikai pati ar sevi. vispār, kopš dzīvoju Liepājā, es neatceros tādu reizi, kad būtu bijusi tikai sev, vienmēr kaut kas notiek, ir jāiet, jāklausās, jāredz, jāpiedzīvo, jāsatiek, jāsakārto, jāizdara... un arī aizbraucot tieši tas pats, neprotu būt viena, vienmēr gribas dalīt visu ar kādu- ar ģimeni, draugiem... pastāstīt, parunāt, parādīt, tai pat laikā ieraujos sevī un runāju ar visiem tikai domās. vispārējs galvas piesārņojums. kā lai piedabū sevi ar sevi pašu izrunāties?
|
Comments:
ak tu mana mīļā :)tev iet gandrīz tāpat kā man.
un jauki tev tie jaunieši :)
jā, tas tāds skumjš fakts... bet mēs abas labi zinām, ka tas viss ir pārejoši. būs kādreiz arī citādāk. hau! |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}