vislabāk rakstīt, kad apkārt tumšs, jo gaisma un trokšņi traucē un novirza.
tomēr vakar ejot mājās no veikala, piekrāvusi pilnu bruņurupuča somu ar apelsīniem un arbūziem, redzēju savu kaimiņieni. Viņa tāda veca kundzīte, krieviete, kas acīmredzot savulaik labi dzīvojusi. pirms vairākiem gadiem es viņai palūdzu man atdot čemodānu, kuru viņa grasījās izmest, tas viņu pamudināja man piedāvāt dažas savas kleitas, kuras viņai šūtas jaunībā. tur bija puķaina un egļu zaļa kleita, bija arī kašmira džemperītis un svārki. Jāatzīst, ka man viss bija par mazu, jo neesmu tik smalka un tieviņa. Tomēr ar prieku pieņēmu mantas, kuras vēlāk man nevajadzēja, jo jaunais vecais mani sajūsmināja.
Kundze krāsoja savus matus laikam ar tinti, jo sirmie mati ik pa brīdim ieguva gaiši zilu nokrāsu. Viņa dzīvoja 4 stāvā manā kāpņu telpā, un trepēs mani satikusi, vienmēr sveicināja, uz ielas gan nekad neatpazina.
Pēdējo reizi, kad ar viņu runāju, tas bija šogad. skrēju no rīta uz darbu, viņa stāvēja kāpņutelpā un krieviski man lūdza, lai apskatu viņas televizoru, kas nerāda. es viņai teicu, ka neko nesaprotu no televizoriem, tomēr devos paskatīties, lai gan laiks mina uz papēžiem. sapiedu vienu pogu pēc otras, paskatījos, kā sasprausti kontakti, tomēr neko nevarēju palīdzēt. teicu, lai viņa izsauc meistaru, bet viņa mani pavadīja līdz trepēm un turpināja gaidīt pārējos kaimiņus.
Pēc tam es viņu esmu redzējusi tikai jaunas meitenes pavadībā. Krievietes acis ir kļuvušas neredzīgas, bet pati viņa iet nezināmu spēku vadīta, balstoties uz jaunās meitenes pleciem.
Viņas dēls laikam ir bagāts, jo atstājis viņai vienai vairāku istabu dzīvokli, un tagad nolīdzis pieskatītāju. bet pats nav manīts. man ļoti žēl. Viņa bija no tām vecajām dāmām, kas vienmēr saigāja kostīmos un kurpēs ar papēdi. viņa smaržoja pēc smaržūdens un nedaudz pēc pūdera un naftalīna. Viņa vienmēr bija pieklājīgi uzkrāsojusies un sakārtojusi savus matus un viņas smalkais augums bija kā svece vienmēr taisns. tagad tur nekā nav. čauliņa. bet kas viņai bijusi par jaunību, pie melnās jūras, ar kostīmiem, viesībām un padomijas varu.

ir divine comedy dziesma "lady of a certain age". skatoties uz manu smalko, sirmo, neko neredzošo kaimiņieni, man nāk prātā tā melodija un tas, kā es pati kādreiz nelaimīgi laimīgi būšu palikusi viena un punkts.
vārdu es viņai neatceros.