|
|
|
Maijs 4., 2008
16:55
šorīt sapņoju, ka intervēju kādu vīrieti. fonā sēž Aiša, tādā pūkainā, rozīgā dīvānā un dzer tēju no zīdaiņu pudelītes, viņa tik ļoti sušķējās, šļakstījās un visādi citādi neglīti uzvedās, ka es neizturēju un pamodos. kaķis bija pielīdis man klāt, uzstutējis savu pakaļgalu man uz pakauša un centās ielīst ar mēli manā ausī. visādā ziņā tāds padīvains rīts izveidojās.
vakarnakts no manis neatstājas, labi, ka rīt uz darbu nav jāiet, es nevarētu viņam vēl garām mierīgi paiet. tās jūtas, dīvaini, bet nepāriet. es cenšos nedomāt par to, es cenšos viņu ignorēt, jau gadiem mēģinu aizmirst un netraucēt gan sevi, gan viņu ar kaut kādām domām, bet nesanāk. gadās tādas naktis, kā vakarnakts, kad atliek tikai saskatīties un pazūd viss rūpīgi mūrētais žogs, vienā slaidā lēcienā esam tam pāri un neredzam neko, kas notiek apkārt. un tad- pienāk brīdis, kad jāšķiras. ir nenormāli skumji par to, ka neesam satikušies pirms visa tā, kā dēļ šobrīd nedrīkstam. nežēlīgi. bet varbūt tas viss ir tikai manā galvā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
