Nakts klusumam metu ar kabatas lukturīti.
Atbalss nekam, skaitu sekundes līdz pērkonam.
Uguņošana ir patērētāja ziedojums debesīm.
Ziedo kam? Katrs pa savam, ziedo arī tērētam.

Tagad tādi laiki un māte ietin miglā zvaigznes.
Tikai vēlējāmies redzēt jauno gadu atnākam.
Līkam ilgi jātaisnojas. Mēs tikai iemūžināt gribējām,
Nofotogrāfēt piemiņas plāksnei uz sliekšņa.

Ja jelkāds ir tik augstu, tālu un cēlu kā Viņš,
Zibspuldze jāmet debesīs, miglā.

Nakts klusumam metu ar kabatas lukturīti.
Cerēju paspēšanu, nenodzišanu, apgaismošanu.
Metu augstu, klusums atbalsoja - Sāp arī, muļķi!
Bet jauno gadu - neieraudzīju.

Nats ziņās noklusēja, ka migla pieelpota,
un jaunais gads ne pa augšu, ne pa tālieni,
bet pa dziļumu, kāju pēdām un sirdi šurp lien.