superego refleksijas

es bieži iekrītu beztēmā, nelaikā un nevietā
bet ko nu?! tāda nu esmu, ko domāju to saku un uzreiz, jo bail aizmirst un tāpēc spraucos visam pa vidu. Jā, un bērnībā man bija nesmagā veidā UDS. Pat līdz šim bieži ir grūti noturēt ilglaicīgi uzmanību un koncentrēties uz kaut ko vienu, ātri apnīk. Nu jā un kad var gandrīz no visa pa biškam un reizēm vairāk nekā vidusmērs, tad pēkšņi apmulstu tik ļoti, ka nedaru neko. :/
Bet beigās.. ne šis, ne tas un nervi beigti.
Tāpēc labi apzinos, ka ideāla ne tuvu neesmu un ka ir cilvēki, kuriem ir nesalīdzināmi lielākas problēmas pielāgoties sistēmai, kā es saucu dzīvi un dzīvot.