manas rokas, ak naidniek, vēl lūgsnā par tevi
~ 3 gadīgas nav_te's(a) sarunā ar mam (b)

a : kur es dabūšu tādu skaistu vīru?
b : nu vīrietim jau izskats nav tas galvenais
klusuma, pārdomu brīdis
a : nu tā gan ir, galvenais, ka mani mīl un par bērniem rūpējas

tiešām? vai dzīvē viss grozās ap mīlestību? hvz, ne man to zināt, ne spriest. vairs ne.

svētdienas vakarā biju Zilajā kalnā, tur dikti apdomājos, noliku naudiņu uz Upurakmens un sapratu, ka man ir dota vēlviena iespēja, iespēja būt labākai.. patiešām dot sev iespēju un nesabojāt savu dzīvi kā līdzšim esmu to darījusi.
nebeidzamā apreibināšanās, meli, strīdi, nu viennozīmīgi dirsā ielaist daudzkas.
vēl, cerams, tikai dažas dienas un tad prom no kārdinājuma.

[tas neesmu es, tā mana ēna,
kas pie kājām tev gājienā krīt.
tur nedaudz tālāk, aiz septiņiem vārdiem,
es mācos ar kokiem vārdus mīt]

Haralds Sīmanis ir apburošs mākslinieks, iemīlējos viņa balsī pirms kādiem gadiem 4 vai 5, iekš Āraišu Luterāņu baznīcas. Paklausies tu ar.