es izelpoju ūdeni
es izelpoju klozetpodu
es domāju par tevi
par tavu garo mēli
par tavu atsvaru un dēli
kas sūcas manā miesā
ar porcelāna sirdi
bekonā čarkstošā
mēles gala malā
davai izvao manas iedomas
davai piebeidro manas asaras
davai piesmako manas apakšbikses
esi nerātna čūska
izvem mani atejā
un klucīts kārtējs piramīdas galā
es jūtu ēģipti
no otrā stāva pa gabalu
no cita kontinenta
es jūtu tavu sagurušo stāvu
tavu saburzīto kleitu
tavu zelta kaleidoskopu
es izvaroju uz Atmodas vāka
ar čūskas ķēdi
ar leoparda ādas mēteli
ar Leopolda mēli
ar Garkājtētiņa serdi
tu merde tu putain
tu smerde tu klausule
es izbijusi māte
tu maukas kaklasaite
bezierunu drupača
davaika
na hadu i na more
no more
in da haus in raising sun
in hour dreams in minuteman wc toilet paper nameja gredzens
ES ESMU LATVIETIS
es esmu izbāztenis
es esmu tutenis
es tevi griežu līdz galvas reibonim
līdz vēdera nesaturei
līdz plikai galvai no vēža slimnieka
no nāves ēnas manā atvarā
no kaleidoskopa tavā atvilktnē
tu mani atvilki es tevi izvilku
salocīji apraku
nositi piešmucēju
izdzēri es tevi izvaroju
ar garu koku garāku kā eifeļtornis
ar bābeles steku ar nakromāna skatienu
ar izvalbītu aci ar metafizisku atpakaļskata spoguli
ar regulatora direktīvu
ar naktstauriņu
ar liķiera pudeli
ar korķi uz korķa pēcgarša
es esmu alkoholiķis man nepalīdz
tu balerīna tev asiņaina kleita
tavas peldbaseina čības manas rīkles stāmerienes
uz rīgas pastkartes es tavas acis izšūtas
ar adīkli ar bakstāmkoku
ar melnas tāfeles balto krīta kroku
ar čīkstošu atejas virtuves nakstmāju pažobeles
nav RĪGĀ naudas nav manī baudas
kokaīna naktis heroīnā izpeldinātas atejas
nekad nevienam nav rokās stikli
visi vienmēr ir manī slikti
vīlies barbiturāts
nevienmērīgās mokās
stalaktītu badmintonās
manās domās ieslodzītas lamatas kožas
lai meitenes mani nenosmok
lai es izdzīvotu laimes izejas
ienākošos zvanus
piebriedušus svešus locekļus
uz angīnas pastarpinātās kaklarotas