I'm young and I'm easily bored

Labi, vakar vakars bija dramatisks. Paraudāju, papsihoju, bet viss pārgāja. Teicu vakar, ka ar rozi un apskāvienu vien šoreiz nepietiks... nu pietika ar rozi, apskāvienu un Haribo lācīšiem. :D Ai, ja... vaina jau vienmēr abiem. Bet patiesībā nav tik traki, kā šķiet pašā trakuma uzplūduma brīdī, viss pāriet, viss tiek izrunāts, viss tiek piedots. Muļķības, tikai muļķības vakar bija. Toties šo muļķību dēļ šorīt no 9iem biju augšā, sūtīju īsziņas, zvanīju, centos to vīrieti dabūt rokās, bet nekādas ziņas nenāca pretī. Vispretīgākā sajūta tā ir, kad šķiet, ka šodien vairs ar tevi viņš nerunās. Bet brīnumainā kārtā tevis dēļ viņš ir gatavs neiet uz skolu, bastot to, braukt pie tevis un lūgt piedošanu par to, ka ir vīrietis un visi vīrieši ir cūkas. Piedodu, jau piedodu. Laikam kā vienmēr, tās visas tāpat ir muļķības un tas ko jūtam ir pārāk stiprs, lai tā vienkārši ar muļķībām mūs sadalītu. XoXo.

Un šodien sadusmojos uz vecākiem, jo šī ATKAL mammai nopirka jaunas štātes, kamēr par mani pilnībā aizmirsuši. Es 3 dienas negāju uz skolu, īsti neesot slima, bet šie pat nepajautāju, kas man ir vai man kaut ko nevajag. Es tik vien kā 1dien pateicu, ka slikti jutos.. tālākās dienas viņiem diezgan vienalga ko es darīju... vismaz tētim mazāk nauda iztērējas (tikai par Klāvu) un mājās bija kāds, kad saplīsa truba un bija kāds, kam atstāt 100ls, lai Verneram kaut kad iedod. Izskatās, ka viņiem patika, ka negāju uz skolu un nevajadzēja arī aprūpēt, kā tādu slimo.

Slimība beidzās šonakt, kad beidzot bija karsti gulēt džemperī, zem biezas sezgas un radiatoru uz viss karstāko uzgriestu.
-------
I slept in the sun the other day
I thought I was fine
Everything seemed perfect
Until I had you on my mind
-----moby-where you end