| |
[28. Apr 2008|20:00] |
Reizēm kāds negaidīti spēj mani saprast tīri labi.Pat negribot.
Šīs dienas klabojums by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jolie stipri atbilst manām domām! :)
--->
Vai Tu kādreiz esi izvedis pastaigā patversmes suņus?
Un, vai esi kādreiz pārdomājis savu nožēlojamo dzīvi, bieži vien tikai eksistenci- pārāk daudz neīstuma, liekvārdības, rutīnas, bezmērķīguma un sintētikas tajā? Tā, ka Tu vairs nesajūti cita dzīvi un nesajūti viņa grūtības, nesajūti viņu pašu, tikai viņa klišejiskās vajadzības, kādas ir visiem citiem?
Vai maz zini, cik laimīgu Tu spētu darīt kādu, veltot tam kaut ko no sevis- no īstā sevis? Vietā apnikušajam un bezjēdzīgajam chill out.
Man gribas zemes spert gaisā!!! Jūs NOŽĒLOJAMIE- kad Jūs beidzot sāksiet DZĪVOT?
Un mana dzīve nav ne par kapeiku labāka. nelepojos. Taču cenšos kaut ko mainīt. Varbūt reizēm drastiski, tādēļ arī tagad neesmu laba draudzene nevienam no tuvajiem cilvēkiem (piedodiet!) . Bet neuzskatu, ka, ja jūtos patiešām slikti, kā tas, atzīšos, ir, tad man tas ir momentā jāizsūdz. Reizēm vnk valda tāds apjukums, ka nezini kur likties. Bet es cenšos savu eksistenci nomainīt pret spēju dzīvot laimīgi. Pašlaik ir par daudz neīstuma, pārāk maz patiesības/patiesuma. Tādēļ arī tā skumjā un klusā pandema. Nožēlojama, bet ar cerību dzīvot, nevis darīt bezjēdzīgi un sintētiski. Bet cenšos ar zobiem un nagiem, un varbūt ar ragiem cīnīties pret krišanu bezjēdzīgu darbību/vārdu/emociju bedrē. Ar samocītu, tomēr smaidu.
|
|
|
| Comments: |
''ja jūtos patiešām slikti, kā tas, atdzīšos, ir'' vārdā ''atzīšos'' NAV ''d'' burta :)
Es arī esmu mazliet skumjš
paldies par aizrādījumu.
Ja arī es esmu skumja, nevaru palīdzēt citiem.
A tā kā visi mūždien grib pasūdzēties, tad es palieku vnk ļauna un visus ignorēju, lai nebūtu jāklausās īdēšanā :D
pievienojos domubiedru grupiņai. :) man arī ir p a t a l o ģ i s k i skumji jau kādu laiku :( un te nu ar' ir man saprotama citāta apstrāde | |
