| mēmā dziesma |
[Jan. 1st, 2006|04:22 am] |
...cik savādi justies tik tukšam... tik savādi just to, ka nejūtu vairs mīlestību ne pret vienu no puišiem... un tas ir gaužām pretīgi un kaitinoši...
Jaunais gads nosvinēts... ar tā sakot... labākajiem draugiem, taču... ir tā, ka pietrūkst kāda, kas samīļotu... un ne jau kā draugs vien.. :)
* vakar biju ieplānojusi Jauno gadu sagaidīt mājās.... ieradās māsas draugi... māte ar savu vīrieti... bet es...es sēdēju viena....man bija tik skumji.... skatījos uz visiem, kas atradās viesistabā... ak dieniņās.... kā ilgojos pēc attiecībām... pēc stabilām attiecībām... iespējams... pat pienācis laiks nopietnām attiecībām...
es vēlos, lai mani mīl... lai zinu, ka arī no īta drīkstēšu pieskarties otram ar tik pat lielu emociju daudzumu asinīs... kā nakts laikā darīts tika... ak dieniņās.... es tiešām esmu nobriedusi... esmu gatava pat parakstīties uz to... ka neskatīšos uz citiem... TIKAI.... LAI MANI MĪL... UN ES MĪLĒŠU PRETĪ!....solos uzticību.... solos atdot visu... pretī tam, ka man tiks atdots....visss..... :))
... man ir vajadzīgs kāds, kas man ir blakus gan priekos, gan bēdās.... un prastu skūpstīties tik labi... cik man gribas.... un vēl visu ko tik lai tas ar mani darītu... un es ar viņu ar'ī.... un mēs mīlētu viens otru.... mēs mīlētu.... un zinātu to.... :)) |
|
|
