vakar nākot mājās viens vīrs nostriļīja man pēdējo cigareti. pašam neērti palika, bet es (zinot, ka man mājās ir vēl viena paciņa) teicu viņam kad jau, tad jau. un patēloju, ka man drusku žēl. es vispār arī bomžiem dodu cigaretes, jo man ļoti nepatīk iedomāties kādu bāžam mutē jau apzelētus, smirdošus činčikus. un šodien arī varētu padalīties ar žāvēto dateļu+riekstu stienīti, ko atvedu nesen no Spānijas, bet tikai tagad atkal atradu skapī, un graužu.