pustumsā nu atgulies klusi
aizver acis nu uz mūžu
dvēseli palaid gaiteņos baltos
sirdi atstāj tuvajiem saviem
novēlē mantu sētas krancim
atvēlē domas šaubu gariem
naidu atstāj aiz kapa slēgta
paliec nu, dusi mīksti
bezrūpju miegā
saldā jo saldā..