Medical Division -

Vasara ir pagājusi. Vai tā bija laba- vai slikta? Es nemāku spriest. Tā drīzāk bija psiholoģiski smaga. Daudz kas ir ir izmainījies. Apkārtējie. Es pati. Gribas peldēt pa straumi viegli kā kuģītim un vairs nedomāt ne par ko. Appeldēt apkārt visiem atvariem, nodevībām, meliem, naidam. Aizpeldēt tālu tālu prom, kur vairs nebūs neviena, kas mani pazīst un neviena ko es mīlētu. Tā būtu labāk gan man, gan pārējiem. Vienīgi iekšā krūtīs mazs circenīts čīgā savu vijolīti un spiež nepadoties, un es atkal ceļos un daru.
Ziepes sen jau izmantotas veļas mazgāšanai un uz striķa veļa ir izkabināta, beņķīti kāds izspēra no kāju apakšas tikai tāpēc, lai uz tā apsēstos un nolasītu morāli par to, ka dzīve neapstājas. Zem jumta tika palikts apakšā batuts, bet pilsētas kanālā iemests glābšanas riņķis. Tas šķiet smieklīgi? Bet rokas negribīgi ceļas uz augšu vēl pēdējo reizi paņemt tajās kārtis un iedzert malku alus.
Grūti? Nemaz arī nē. Tad kad būs pavisma grūti- es pratīšu atbrīvoties no smaguma.

Man visu var ņemt
Tik dziesmu nē
Un sapni par tevi
Kas dvēselē.