I'm young and I'm easily bored

Ir četri no rīta, šajā gadā ir palikušas 44 stundas, bet gada beigas nav gluži tik labas kā plānoju. Atceros, ka šis gads sākās slikti, tāpēc domāju, ka viss gads tāds būs, bet par laimi nebija. Tikai daļēji. Jā, pāris reizes gandrīz izšķīros ar draugu un vēl pāris reizes gribēju beigt dzīvot. Bet ko tur daudz, tūlīt jauns gads, kurš pieļauju, ka būs tik pat pilns ar notikumiem kā šis. Nesolu, ka pēkšņi mainīšu sevi sākoties nākamajam gadam, bet ceru, ka neizdarīšu kaut ko īpaši stulbu. Šonakt varu pārdomāt un paanalizēt šo gadu, saprast labo un slikto un varbūt censties kaut ko salikt pa plauktiņiem.
Tāpat neviens šo te nelasa, tāpēc nav svarīgi cik nesakarīga esmu. Atā. (Turpināšu adīt)

P.S. Ā, jā, šodien biju teikā.. man nebija līdzi ne santīma, ne arī telefona un man kājās pat zeķes nebija. Un es gāju kādu pusstundu un histērijā raudāju. Vēl es skrēju pakaļ mašīnai, kura bija mana vienīgā cerība tikt mājās. Bet es nenoķēru to māšinu. Vēl aiz vien galva sāp no lielās raudāšanas. Vai tiešām es esmu normāla, ja kāpju ielas vidū ārā no mašīnas?