veļas mazgātuve automātiski aizvērās un manas (visas) drēbes palika iekšā. es ļoti ļoti ceru, ka tā pa nakti automātiksi neatvērsies vai kāds to neatvērs un nesavāks, pirms mēs paspējam atnākt pakaļ rīta gaismiņā. naudu par veļas mīkstinātāju jau mašīna norija, nekādu mīkstinātāju neiedevusi.

pa dienu atkal uzrāvos uz kucīgas pārdevējas kasē, kas vienkārši pļāpāja pa labi pa kreisi un demonstratīvi laiskojās it kā tā būtu viņas pēdējā diena pirms dekrēta vai tml. nevienam nevienu kuponu neprata atkodēt, visu laiku kaut kur staigāja pēc papildspēkiem un sabučojās ar dažādiem krāvējiem un piegādātājiem. rinda krājās, bet viņa tikai košļāja košļeni ar pohuj izteiksmi un bremzēja. man viņa neiedeva atlikumu. tad bija jāgaida, kad apkalpos nākamo klientu, lai atvērtu kasi. to viņa apkalpoja ļoti ilgi, bolījās pie katras preces, kasījās. un tas likās viss izskatījās pēc riebšanas.