Medical Division -

Atcerējos pēkšņi "Dzelteno pagalmu" tā mēs dēvējām vietu kur kā saka tusējās "Krutie"un mēs tajā skaitā. Man tā vieta nepatika uzreiz jo kopš sākās iešana uz turieni es pazaudēju visus savus draugus. Divas meitenes tur gandrīz nodzērās...paldies dievam viņām izdevās no turienes tikt ārā. Pāris neidzevās. savu tolaik pirms pusotra gada, labāo draudzeni Lindu pa šo laiku esmu satikusi kādas trīs reizes tikai un viņa ir paspējusi nomainīt 4 puišus un palikt stāvoklī, pie tam pati īsti nezin no, kā jo pa vidam pabijuši gadījuma sakari...
Atceros toreiz, kad viss tikai sākās es nevarēju saprast kāpēc katru reizi kad es gribu satikties ar draugiem man ir jādzird: "es iešu uz pagalmu. Gribi nākt līdz? Nē? Nu kāda degradēšanās, nekāds degradēšanās. Nāc pasēdēsim būs jautri." Es turējos toreiz aptuveni pus gadu. Tad neizturēju. Cerēju ,ka man izdosies izvilkt draudzenes. Rezultātā gandrīz iekritu pati. Uz pagalmu gāju nelabprāt un viņu pasākumos iesaistījos reti. uz tusiem kopā ar viņiem es nekad nebraucu. Vienīgā reize bija pirts imantā un kopš tās reizes man pietika. Bija mums tāds krodziņš "Nailija" vieta smuka...sarkani samta dīvāniņi, jāsaka viss perfekti. Tikai tusējās un tagad arī tur tusējas tie paši pagalmnieki. Pagājušjā gadā ar skolas sākumu man izdevās atrauties no pagalma un paldies dievam no tā atrāvās arī divi citi man mīļi cilvēciņi. Tomēr lai gan pametu pagalmu "Nailija" man patika. Un tad es izlēmu svinēt savu vārda dienu tur. No maniem draugiem bija diezgan daudz imantnieku un Ljipa. Nekad neaizmirsīšu to kā Artis mums abām nopirka saledējuma kokteili un es uzreiz noteicu, ka tur ir piejaukts alkohols. Un kā Ljipa iegāza gunītim...Tas bija kruti. Un tad mēs ailaidāmies uz "Delāno picu" Njā toreiz bija jautri.
Nākamā reize Nailijā bija manas tad jau bijušās klases žetonu vakars toreiz viss pagāja diezgan normāli, ja neskaita to, ka pēc tās reizes man uz Nailiju vispār negribējās jo man sāka riebties publika kura to vietu apmeklē, kaut gan vieta kolosāla. Tagad pēc vairāk nekā pusgada pirms pāris nedēļām iegriezos tur dienas laikā ar draudzeni un nospriedu, ka lai cik tas būtu dīvaini, bet dienas laikā kad tur nav neviena cilvēka es tajā ar lielāko prieku pasēdētu...Tomēr kāpēc es to rakstīju? tas man atgādināja cik bieži pati pēdējā laikā saku draugiem..."piedod es sēžu forumā, vai arī es esmu vienā pasākumā, esmu kopā ar foruma draugiem?"Vai viņi domā tā pat kā agrāk domāju es par "Pagalmu" Un vai viņiem ir taisnība? Tie ir divi jautājumi uz kuriem man pagaidām nav atbildes...