Laukezers
« previous entry | next entry »
Jul. 25., 2004 | 10:21 pm
Temata nosaukumu iegaumējiet - vienkārši fantastisks ezers uz latgales pusi.. (kaut kā pielipis vārds fantastisks :/) bet nu jā - man jau kā cilvēciņam, kam ūdens dikti patīk, bija nenormālākā laime tik nežēlīgi karstā dienā, kā sestdiena (vakardiena) tikt nopeldēties.. mmmm... baigi labi.. un ezers ar riktīgi superīgs (tas lai nebūtu jālieto vārds fantastisks.. :P) baltām smiltiņām zem kājām, ūdens tāds dzidri zilganzaļš, un ļooooooooti silts... bij labi.. patiešām labi.. neskatoties uz to, ka tautas ezera malā netrūka, ūdenī praktiski bijām tik mēs četri (me un vēl trīs fantastiski kompanjoni :DD) un bij ļoti ļoti ļoti forši nopeldēties.. tiesa gan prieks nebija ilgs, es jau varētu arī visu atlikušo dienu pa ezeru dzīvoties, bet nu - laba daudz ar nevajag.. :))) so.. laukezers rullleeezzzzzzz..... :)
taču fantastiskāks par pašu ezeru bija gājiens uz peldvietu.. visupirms minēšu, ka ar mašīnu piebraucām pie pašas peldvietas, taču, kā jau minēju daudzo ļaužu nobiedēti mēs trīs pakļāvāmies ai idejai doties uz citu peldvietu - ar kājām, pa mūžameža taciņu gar ezera maliņu.. (tas atskaņām :D) visi trīs puiši bija ģērbušies tikai peldbiksēs, taču es vēl nebiju paspējusi (jo nebiju gribējusi) novilkt savas iešļūcenīšu kurpītes, kā arī krekliņu un svārvciņus - tā teikt pilnā epikējumā (ekipējumā :P).. paldies Dievam, ka tā.. jo pa to taciņu nebija gājis neviens sen, sen, tam kurš gāja pirmais (par laimi ne es) bija ar savu ķermeni jāuzlasa zirnekļu tīkli + vēl zem kājām mega daudz čiekuru un milzīgo skudru - fuuuuiiii.... bet nu jā.. puiši gāja kā tādas meitenes - ui, au, ui čiekurs, ai, ui, skudras... :DDD bet es.... :DDDD ar kurpītēm tipu tapu, tipu tapu..
tas viss būtu sīkums salīdzinājumā ar to, ka mēs gājām, gājām, gājām, skrējām, gājām, skrējām, gājām, gājām, gājām utt un nākamā peldvieta kā netuvojās, tā netuvojās... eeeeh.. labi, ka pa ceļam gadījās manas smadzenes, kas saprata, ka toč nevajag klausīt ai idejai (pazīstot viņa "fantastiskās" orientēšanās spējas.. :D) un jāmet kājas pār pleciem,lai dotos atpakaļ.. labi, ka tā.. LABI, KA TĀ!!! turpinājums raksta sākumā..
taču fantastiskāks par pašu ezeru bija gājiens uz peldvietu.. visupirms minēšu, ka ar mašīnu piebraucām pie pašas peldvietas, taču, kā jau minēju daudzo ļaužu nobiedēti mēs trīs pakļāvāmies ai idejai doties uz citu peldvietu - ar kājām, pa mūžameža taciņu gar ezera maliņu.. (tas atskaņām :D) visi trīs puiši bija ģērbušies tikai peldbiksēs, taču es vēl nebiju paspējusi (jo nebiju gribējusi) novilkt savas iešļūcenīšu kurpītes, kā arī krekliņu un svārvciņus - tā teikt pilnā epikējumā (ekipējumā :P).. paldies Dievam, ka tā.. jo pa to taciņu nebija gājis neviens sen, sen, tam kurš gāja pirmais (par laimi ne es) bija ar savu ķermeni jāuzlasa zirnekļu tīkli + vēl zem kājām mega daudz čiekuru un milzīgo skudru - fuuuuiiii.... bet nu jā.. puiši gāja kā tādas meitenes - ui, au, ui čiekurs, ai, ui, skudras... :DDD bet es.... :DDDD ar kurpītēm tipu tapu, tipu tapu..
tas viss būtu sīkums salīdzinājumā ar to, ka mēs gājām, gājām, gājām, skrējām, gājām, skrējām, gājām, gājām, gājām utt un nākamā peldvieta kā netuvojās, tā netuvojās... eeeeh.. labi, ka pa ceļam gadījās manas smadzenes, kas saprata, ka toč nevajag klausīt ai idejai (pazīstot viņa "fantastiskās" orientēšanās spējas.. :D) un jāmet kājas pār pleciem,lai dotos atpakaļ.. labi, ka tā.. LABI, KA TĀ!!! turpinājums raksta sākumā..