Laikam pārvēršos par darbaholiķi - man ir tikai skola un darbs. Nav jau tā ka man nepatīk, jo man tiešām patīk tas, ko es daru, Tagad tikai darbu tik daudz, ka neredz galu.
Un līdz ar to nepietiek laika sev - nekādu kino (Baltijas pērle iet garām), nekādu atrakciju (Pastnieks šogad atkrīt), nekādu tikšanos un tējas padzeršanu, pat grāmatu lasīt īsti nav kad :( Galva visu laiku nodarbināta tik tālu, ka pat nerodas jaunas idejas.

Šorīt pamodos no tā, ka radās sajūta it kā es mēģinātu rīt smilšpapīru un nekādi nesanāktu. Joprojām tur tas smilšpapīrs ir, ārā arī nekādi nesanāk izklepot.