| dzīve |
[Aug. 30th, 2007|11:19 am] |
ir rīts agrs
pilsētnieku acis vīd
dūmeņi kūp.
pa vientuļām peļķēm
mazgājas trotuāris
parāk skaisti lai mirtu
dzīve reizēm ir viltīga
vienbrīd tā var būt
tava draudzene vienbrīd ienaidniece
reizēm jūtos kā debesīs
un man ir bail pazaudēt
savu sirdi starp tūkstošiem
un es atkal gaidu tevi
manas rokas ir melnas
tikai tevis dēļ
es izeju no mājas
un redzu kad apkārt
ir tikai vientuļas peļķes
un es tev nesu skaistas neļķes
ārā ir rīts tikai
mana vaina kad tavas brūces
nesadzīs.reizēm jūtu kad esmu
nokāpis no debesīm
kas nu gaišākas kļūst
es spēlēju dzīvi
un tā visam piešķīra
savdabīgu nokrāsu
jā es steidzos šodien
uz tramvaju tevis dēļ
mana mazā.
mani samīdīs trotuāra suņi
mani mati plīvo šodien savādāk.
manas plaukstas atvērtas tikai tevis dēļ
man gribās nogalināt sevi
jo jūtu kad
manas jūtas pret
tevi nekad nemainīsies
jā es spēlēšu tev
balādi par kuru neviens nezin
iešu par ceļu kuru visi zin.
es iekāpju tramvajā
tur apkārt dvēseles kliedz
un es jūtu kad manējā tūlīt arī kliegs
atvados no tevis
un man ir grūti būt jaunam un skaistam
jo es jūtu kad pazudīšu starp tavējām savējām neļķēm
es tikai šodien lūdzu tevi
un tā ir mana personiskā grēksūdze
viss ir tik skaisti
un man negribās vairs mirt
tevis dēļ.
mana mazā skaistā
es lūdzu tev
tikai neaizej
jo drīzumā mani pārdoss
citai dzīvei
un man ir bail kad tavas
acis nu skumjākas kļūs
un manas dienas sūrākas kļūs
tikai šodien mana mazā skaistā
neaizej
jo tad es būšu koka lapa
kura nokritīs un izmirks
un kuru aiznesīs šis lielais rudens vējš. |
|
|
