oi, šitāda ballīte, zinies, dejas tā, ka mugura stīva un sāpoša.
divas nedēļes te notiek jazz festivāls un nu rit pēdējās tā dienas.
tad nu izvilkos ar saviem dzīvokļa biedriem laukā uz vienu no koncertiem.
pirmie bija kaut kādas balkānu melodijas ar azartiskiem piedejotājiem un otrs ansamblis kārtīgs jazz funks.
kopīgi izmīdījām grīdu. un smieklīgs ir pēc koncerta pasākums, visi iet uz populārāko vietu pie ostas pirkt un ēst tos hotdogus. forši, ka meitene no asv arī ir gaļneēdis, pēc tam gājām pirkt veģ. picu. saēdās šito džankfūdu, nāk mājās un iet gulēt. vot tā.


būtībā te tie vietējie ir vienkārši pārstilīgi un šodien es arī puslīdz sapratu kamdēļ. šīs dienas sešu stundu garajā pastaigā kur gadījies, kur ne, iemaldījos vietā, kas ir atvērta tikai sestdienās un svētdienās un sauc to par flea market. es jau kā kārtīgs postpadomju bērns vispār i nezināju, ka ir tādas lietas, bet rādās, ka tās ir gana populāras pasaulē. un jēzus maria, ko tik tur nevar dabūt, jā, protams, lielākā daļa tur ir baigais crap, bet nu, tur aizejot un iepērkoties, tu vienkārši nevari nebūt pārstilīgs. sākot no vecām ādas jakām un filatēlistu paradīzi, vecām pastmarkām, beidzot ar platēm par pāris santīmiem un plastmasas puķēm, asv armijas biksēm un ķīniešu apakšbiksēm. es savā šoka stāvoklī neko sev neatradu un labi, ka tā.