Pirmdiena, 3. Jul 2006, 22:33

visa šitā dzīvošanās ir mulsinošas orientēšanās sacensības. no kuras galva karst sakarst oranžos delfīniņos pa ausīm ārā. kā lai nepaliek negudrs, kad tik daudz bultiņu un norāžu un nokrāmēts komposiem un okulāriem un zeķēs ietītas kartes un..un,, visās kabatās irbulīši, čabelīši, čukstlūpiņas sasēdušās uz pleciem- un kāds vēl spēlē tālumā drūmus akordus- talk to me, talk to me - vai tā tač es pati, atdalījies gabals gaisa balonā- talk to me, talk to me. aizver acis a tur spilgti oranži apļi. tik daudz sasodīti saišķi nolaisti bēniņi pilni ar avīzēm, kurās orientēties. komposa bultiņas notek pār roku uz sirdi, bet sirds dziļi pagrabā pumpē ledusaukstu ūdeni, lūpas norasojušas . tā nevar izdvest nevienu pašu sastingušu bitīti.
kurai sekot.