Parādība = sajūtu dati
Realitāte/matērija/fiziskā eksistence - nepieejams
Fiziski objekti kā sajūtu cēloņi
Krāsa - atkarīgs no radzeni sasniegtajiem gaismas viļņiem
Bērklija ideālisms, "idejas." koks dieva prātā.
Izziņa pēc iepazītā(pēc atmiņas/introspekcija. ņem vērā - ārējo&iekšējo sajūtu dati) un izziņa pēc apraksta(nenoteiktais un noteiktais apraksts. universālijas. īpašvārdi)
Indukcija. Vispārējais likums ir patiess, tad atsevišķais gadījums ir patiess. Atsevišķais gadījums var būt patiess, ja vispārējais likums tāds nav.
Tuvošanās drošticamībai
Indukcijas principu neatspēko atsaukšanās uz pieredzi
Loģiskie principi:
1)Identitātes likums - viss, kas ir, ir;
2)Pretrunas likums - nekas nespēj gan būt, gan nebūt;
3)Trešā izslēgtā likums - visam vajag vai nu būt, vai nebūt.
Empīriķi, visas zināšanas iegūtas no pieredzes. Loks, Bērklijs, Hjūms
Racionālisti, līdzās zināmajam no pieredzes pastāv "iedzimtas idejas/principi"
A prioras ir gan loģikas un tīrās matemātikas nostādnes, gan arī ētikas fundamentālās nostādnes
8.nodaļa. Kā iespējamas a prioras zināšanas
Analītisks - predikāts iegūstams ar subjekta analīzi
Kantam - fenomens ir objekts, kas atrodas apziņā
Platona "ideja"(universālija) - tīrā būtība(baltums, taisnīgums)
Arī līdzīguma attiecība = universālija
Universālijas nav domas, bet domu objekti
Attiecības tāpat kā jēdzieni, starp kuriem tās pastāv, nav atkarīgas no mūsu domām, bet atrodas neatkarīgajā pasaulē
Kaut arī vispārīgās nostādnes ir a priori, to attiecināšana uz reāliem īpatņiem ir saistīta ar pieredzi(=> satur empīriskus datus)
Vispārīgie principi(universālijas) un atsevišķie īpatņi
Uztveres patiesības - nepastarpināti gūtas no sajūtām
Patiesība un aplamums, kas piemīt pārliecībai ir atkarīgs no pārliecības attiecības ar citām lietām/norisēm, nevis no kādām kvalitātēm, kas iekšēji piemīt pārliecībai
pārliecība = noteikta veida atbilstība starp pārliecību un faktu
Lai kāda attiecība pastāvētu starp 2 vai vairākiem terminiem, tā savieno šos terminus kompleksā veselumā(Ottello mīl Dezdemonu = Ottelo mīlestība(1) pret Dezdemonu(2))
Visur, kur pastāv kāda attiecība, kas saattiecina noteiktus terminus, ir jābūt kompleksam, ko veido šo terminu apvienojums(tā pat arī otrādi)
Ja Otello ir kļūdaina pārliecība, ka ka Dezdemona mīl Kasio, tad komplekss veselums "Dezdemona mīl Kasio" nepastāv
=> Pārliecība ir patiesa, ja tā atbilst noteiktam saistītam kompleksam, un aplama, ja tam neatbilst(patiesības/aplamības definīcijas)
a)pārliecību eksistence ir atkarīga no apziņas
b)to patiesums nav atkarīgs no apziņas
Objekttermini(Dezdemone, Kasio) un objektattiecības = pārliecībai atbilstošs fakts
Patiesa pārliecība nav zināšanas, kur tā deducēta no aplamas pārliecības
"Psiholoģiskā atvedināšana" - pāreja no iespiestajiem burtiem pie to nozīmes
Zināšanas(pārliecības, kas atbilst patiesībai) iegūtas intuitīvi vai ar atvedināšanas(loģiskas/psiholoģiskas) palīdzību no intuitīvām zināšanām, no kurām tās izriet loģiski
Maldi, tas, par ko esam stingri pārliecināti, bet nav patiess
Ticams viedoklis(kas nav neapšaubāmas zināšanas) - stingras pārliecības, kas nav nedz zināšanas, nedz maldi. Pārliecinātībai piemīt zināmas bažas, jo atvedinātas no kaut kā, kam nepiemīt augstākā pašsaprotamības pakāpe
Pēc Hēgeļa - no jebkuras atsevišķas realitātes daļas ir jāredz, kādai ir jābūt realitātei kopumā
Kants deducē telpas un laika neiespējamību, pasludinot tos par subjektīviem lielumiem
Fizisku objektu gadījumā pats princips, ka sajūtu dati ir fizisku ir fizisku objektu zīmes ir universāliju savienojums. => pieredze ļauj gūt zināšanas par fiziskiem objektiem
Intuitīvās zināšanas - tīri empīriskas(stāsta par atsevišķo iepazīto lietu eksistenci un dažām to īpašībām) un tīrās a priori zināšanas(sniedz universāliju savienojumus, ļauj izdarīt atvedinājumus no empīriskajās zināšanās dotajiem atsevišķajiem faktiem)
"Lai gan filozofija samazina drošības izjūtu par to, kādas lietas patiesībā ir, tomēr tā ievērojami paplašina zināšanas par to, kādas tās varētu būt"

Tags: loģika, rasels
Current Music: -