Katru dienu ejot savas ikdienas takas (vairaak jau asfalteetus, brukjeetus vai ar pusbrukushaam betona plaaksneem klaatus celinjus) naakas pamaniti daudzas lietas, kas izraisa interesi.. dazjkaart kaada cilveeka riiciiba, vai tieshi preteeji - bezdarbiiba paliek tajaa smadzenju rievaa bi ilgaak.. jaa.. dazjkaart gribeteos to piefikseet.. bet nu jaa..
RUTIINA
izejot no darba, lai cik arii buutu plkst. (peec 5iem apmeeram) naakas saskarties ar vienaam un tajaam pashaam probleemaam (?) .. piemeeram, katru dienu (nepaarspiileeju, tieshi taa tas ir) briiviibas un elizabetes ielas stuuri naakas gaidiit kameer iedeksies zaljaa gaisma.. nu katru dienu uzraujos tur uz sarkano! Un tad nu ja gribu briivinas un dzirnavu ielas krustojumaa paariet paari briivibenei, tad nu ir jaaiet neapskauzjamaa aatrumaa.. tad var paspeet.. (dazjkaart to izveidoju kaa sacensiibas pasham ar sevi, vai shodien paspeeshu vai nee..) un jaa, izraadaas, ka luksoforu darbiiba ir tik sinhronizeeta, ka vnk riebjas.. ja nepamaini savu kustiibas aatrumu (leenumu) tad vienmeer gaidiis vienaadas luksofor gaismas.. PATIIKAMI???
Un protams, izejot no riita uz darbu naakas saskarties ar to, ka pat rigas centraa satiec vienus un tos pashus cilveekus.. nu nejau visi ir paziistami, bet liela dalja no tiem ir zinaama.. dajzi protams paliek atminjaa aatraak, dazji veelaak, bet pincipaa es jau zinu, ja ieshu uz darbu, tad uz lachpleeshielas redzeeshu oopi, kursh ved pastaigaaties divus shuneljus..