vakar sapnī redzēju Klāvu, šonakt laikam bija kaut kas ar Artūru. viņi joprojām rēgojās man pa acīm (nu bet nejau dzīvē). Treniņš pie Dimas ir un paliek lielisks, bet smaržas mēdz atsaukt visādas atmiņas. un es pat nesaprotu, kāpēc. es sāku savu negatīvismu izlikt uz apkārtējiem. man viņus žēl. vienīgais, kas uzliek uz kājām ir barons un viss labais, kas palicis dzirnās. jo skolā nekas mani nesaista pagaidām. hujova. labi, es visu noriju, jau atkal, un eju tālāk. nav laika sēdēt un raudāt.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |