Nē, tā nav doma, tas drīzāk ir garīgais stāvoklis.
Pirmkārt, es nezinu, ko īsti gribu, ko man vajag un kā to sasniegt. Runā, ka padomju laikos letē bija 2 desas un tad varēji ņemt vai nu to vai to otru. Tagad ir nepieciešamas divas stundas vien, lai izpētītu visu piedāvāto produktu klāstu. Apmēram tāpat ir ar dzīvi.
Es gribu izkļūt sveiks un vesels! Tomēr šķiet, esmu uz sēkļa.
Es gribu izkļūt sveiks un vesels! Tomēr šķiet, esmu uz sēkļa.
it`s all about maximum damadge i guess..
Tomēr šajā gadījumā tas bija attiecināts uz darbībām, kuras veicu un to, ka neveiksmes gadījumā varu sabojāt visu savu atlikušo dzīvi, vai vismaz lielu tās daļu, kas tālāk var radīt potenciāli ļoti bīstamas sekas. Personības degradāciju.
es nerunaaju par "uzbrukums kaa aizsardziiba" taktiku; varbuut nerunaaju taapeec, ka pati to paaraak biezhi pielietoju, es driizaak biju domaajusi pieredzes ieguushanu un apmainju, kas muus izmaina taadaa meeraa, ka varbuut pat reizeem kljuust biistami. (atkal nonaakam pie informaacijas filtreeshanas).
starp citu - reti kursh zin, ko grib, un veel retaak gadaas, kad arii zin, kaa to sasniegt, taa ka - ar tevi viss ir normas robezhaas..
(un kaa gan es vispaar varu dot tik ceriibu pilnus - vairaak vai mazaak - padomus, ja pati to vien daru, kaa meemi kliedzu peec padomiem pati savaa dziivee? varbuut - no malas vienk. labaak redzams vai kaa? ehh, nezinu..)
Otrkārt, riebjas arī neapgāžama apgalvojuma formā izteikti padomi no citu personu puses [tas šobrīd nekādā ziņā uz Tevi neattiecas], kas apgalvo 'tas man palīdzēja, palīdzēs arī tev.' Pa šo relatīvi īso laika periodu esmu paspējis saprast, ka nepastāv viena universāla recepte, kas palīdz visiem cilvēkiem visās situācijās. Katrs ir individualitāte ar savu pieeju un risinājumu. Vieniem tie ir vieglāki, citiem grūtāki, un vēl citiem - supersarežģīti.
bet sāku domāt - varbūt, ka vienas universālas taisnības nemaz nav? visticamāk jau, ka nav..
un tas ir pozitīvi, ne?