Jūtos kā zaudējusi vēl vienu nevainību. Dzeru maz un reti, bet nu jā, septembris ir sanācis citādāks, kas laikam ir novedis pie nepārejošas alkohola intoksikācijas, un tas - pie manas pašsajūtas. No rita vēl spēju saņemties, bet tagad... Vo, Vells, mīļais... kā cilvēki var tā dzert regulāri, zinot, ka šitā ir jājūtas? Ak, Dieve, šausmas... Protams, ka pie visa plusā nāk arī vīruss, šņurpas un zobu sāpes, tāpēc mans stāvoklis ir nepanesams, bet tā - gandrīz vai gribas pestīšanu..
Ļaunākais ir tas, ka es pat nezinu, ko man deva, ka tagad ir tik ļauni... Vismaz zinātu, ko nekad mūža vairs nedzert, bet garšoja pēc tīras sulas. Krāpšana!!!
Neviens nevar saprast, kā tas ir, kad savos vēl pagaidām 25 jāatvadās no svētlaimigā - dzeru, cik gribu, pohu nav. Ārprāts.
Un es vēl tik jauki pavadīju laiku. Bet nu neko, blakus bija viena īpaša narkotika, kas neļauj justies vismaz pārāk slikti, bet tomēr šādi tādi dzēruma plāni tika izjaukti. Patiesībā - labi, ka tā.
Bet es vienalga fantastiski pavadīju laiku :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}